Augšējā izvēlnē ir divas grupas. Pirmā — Pārskats, Padarītais darbs, Ienākumi, Izdevumi, Darbinieki, Izmaksas — ir ikdienas darbam: datu ievadei un pārbaudei. Katru jaunu darbu sāk sadaļā "Padarītais darbs" — tas automātiski izveido arī atbilstošos ienākumu un izmaksu ierakstus.

Otrā — poga 💼 Mans Bizness — satur 7 apkopojošus pārskatus par uzņēmuma darbību (peļņu, produktivitāti, materiāliem, naudas plūsmu, cenām, ieturējumiem, sezonalitāti). Tie neko nemaina datos, tikai parāda jau ievadīto informāciju no cita skatu punkta, ar aprēķiniem un procentiem.

"Pārskats" un "Mans Bizness" ir divi dažādi skati vieniem un tiem pašiem datiem: "Pārskats" rāda katru ierakstu atsevišķi, bez aprēķiniem; "Mans Bizness" ierakstus apkopo, sagrupē un aprēķina no tiem peļņu, procentus un tendences.

Gandrīz visur sistēmā — Pārskatā, Ienākumos, Izdevumos, Izmaksās un visos Mans Bizness pārskatos — ir viena un tā pati pogu rinda, kas nosaka, par kādu laika periodu tiek rādīti dati:

• Visi — pilnīgi visi ieraksti, neatkarīgi no datuma.
• Gads — tikai šī kalendārā gada ieraksti (no 1. janvāra līdz šodienai).
• Mēnesis — tikai šī mēneša ieraksti. Tā ir noklusējuma izvēle, atverot lielāko daļu sadaļu.
• Nedēļa — ieraksti no pēdējām 7 dienām.
• No–Līdz — ļauj pašiem izvēlēties sākuma un beigu datumu.

Šis filtrs ietekmē tikai to, kas šobrīd redzams ekrānā — dati datubāzē nekur nepazūd un netiek mainīti, mainot periodu.

Šī sadaļa rāda katru ierakstu tieši tā, kā tas saglabāts sistēmā, bez apkopojumiem — noderīgi, lai ātri atrastu konkrētu ierakstu vai pārbaudītu, vai kaut kas ir ievadīts pareizi. Augšā ir 5 kartītes ar ierakstu skaitu izvēlētajā periodā — klikšķinot uz kartītes, atveras attiecīgā tabula:

• Darbi — datums, adrese, platība, īpašuma tips, no klienta saņemtā summa ("Saņemts"), komandai kopā izmaksātā summa ("Komandai") un piezīmes.
• Ienākumi — datums, avots (Nauda/Banka), summa, adrese un apraksts.
• Izdevumi — datums, veids (Izdevumi/Aktīvi/Materiāli/Citi), apraksts un summa.
• Izmaksas — datums, darbinieks, cik izmaksāts, cik ieturēts, piezīmes.
• Darbinieki — vārds, amats, kvalifikācijas %, ieturējuma %, uzkrātais ieturējums, statuss (aktīvs/neaktīvs).

Klikšķinot uz rindas (Darbi/Ienākumi/Izmaksas), atveras attiecīgais darbs; klikšķinot uz darbinieka rindas — viņa profils.

Katrs darbs tiek pievienots trīs soļos:

1. Objekta informācija — pilsēta, adrese, platība, īpašuma tips un no objekta saņemtā summa.
2. Darba detaļas — kādi darba veidi (estrihs, smilts, siltumizolācija u.c.) tika veikti un kādā apjomā.
3. Brigādes informācija — kuri darbinieki piedalījās, kāda bija viņu loma un nopelnītā summa, kā arī apmaksas veids (skaidra nauda/banka). Šeit ievadīto summu sadali starp darbiniekiem un ieturējumiem izskaidro sadaļa "Kā aprēķina brigādes samaksu un peļņu" zemāk.

Jau saglabātu darbu var rediģēt jebkurā brīdī, atverot to no darbu saraksta (piemēram, no sadaļas "Pārskats").

Šeit redzami visi saņemtie maksājumi no klientiem — pārsvarā tie izveidojas automātiski, saglabājot darba brigādes informāciju (3. solis). Var filtrēt pēc perioda (sk. "Periodu filtri") un maksājuma veida (skaidra nauda/banka).

Uzņēmuma izdevumu uzskaite pēc veida: Izdevumi (kārtējie), Aktīvi (iegādes), Materiāli un Citi. Katram ierakstam var pievienot summu un aprakstu. Šie izdevumi (kopā ar darbiniekiem izmaksāto) tiek atskaitīti pārskatā "Naudas plūsma", lai parādītu, vai uzņēmums strādā ar peļņu.

Darbinieku saraksts ar kontaktinformāciju, pilsētu, kvalifikācijas procentu un ieturējuma procentu — pēdējie divi ir noklusējuma vērtības, ko izmanto, aprēķinot samaksu par katru darbu (sk. zemāk). Redzams arī katra darbinieka "uzkrātais ieturējums" — nauda, kas viņam ieturēta, bet vēl nav izmaksāta. Darbiniekus var atzīmēt kā aktīvus vai neaktīvus.

Darbiniekiem faktiski izmaksātās summas par katru darbu — izmaksātā summa, ieturējumi un noapaļojumi. Ieraksti veidojas automātiski no brigādes informācijas, saglabājot darbu. Šeit neparādās izmaksas no "uzkrātā ieturējuma fonda" (tās ir redzamas pārskatā "Uzkrātie ieturējumi" → "Izmaksu vēsture").

Saglabājot darba 3. soli ("Brigādes informācija"), sistēma automātiski sadala naudu starp darbiniekiem šādi:

1. Sadale pēc lomas. Katram komandas dalībniekam piešķir lomu: Vilcējs = 100, Slīpētājs = 80, Pumpis = 60, Cits = brīvi izvēlēta vērtība. Šie skaitļi nav procenti no 100 kopā — tie ir "punkti", kas tiek sadalīti proporcionāli starp visiem tā darba dalībniekiem.
   Piemērs: darbā piedalās Vilcējs un Pumpis, kopējā komandai izmaksājamā summa ir €500. Punktu summa = 100 + 60 = 160. Vilcējs saņem 500 × 100⁄160 = €312.50 (bruto), Pumpis — 500 × 60⁄160 = €187.50 (bruto).
2. Ieturējums. No katra dalībnieka bruto summas ietur viņa ieturējuma procentu (noklusējumā — no darbinieka profila, bet konkrētam darbam to var mainīt). Ja Vilcējam ir 10% ieturējums: €312.50 × 10% = €31.25 ietur.
3. Faktiski izmaksātā summa (neto) = bruto mīnus ieturējums. Iepriekšējā piemērā Vilcējam izmaksā €312.50 − €31.25 = €281.25.
4. Ieturētā nauda neizzūd — tā uzkrājas pie darbinieka kā "uzkrātais ieturējums" (redzams Darbinieku sadaļā un pārskatā "Uzkrātie ieturējumi"). To var izmaksāt vēlāk atsevišķi, neatkarīgi no konkrēta darba.

Darba (un uzņēmuma) peļņa ir kaut kas cits — tā neattiecas uz atsevišķu darbinieku, bet uz visu darbu kopumā: tā ir starpība starp to, ko samaksāja klients, un to, cik kopā (bruto, pirms ieturējumiem) izmaksāts komandai:

Peļņa = Saņemts no klienta − Komandai izmaksātā summa

Tieši šo peļņu (un rentabilitāti procentos) redz pārskatā "Rentabilitāte".

Rāda, cik izdevīgs bijis katrs darbs — starpība starp to, ko samaksāja klients ("Ieņēmumi"), un to, ko kopā izmaksāja komandai ("Komandai"), sk. iepriekšējo sadaļu par peļņas aprēķinu. Trīs skati (cilnes virs tabulas):

• Pa darbiem — katrs atsevišķais darbs: datums, pilsēta, adrese, tips, ieņēmumi, komandas izmaksas, peļņa (€) un rentabilitāte (peļņa attiecībā pret ieņēmumiem, %).
• Pēc pilsētas — darbi sagrupēti pa pilsētām, ar kopējo darbu skaitu, ieņēmumiem, izmaksām un peļņu katrai pilsētai.
• Pēc īpašuma tipa — tas pats, bet sagrupēts pēc īpašuma veida (māja, dzīvoklis, garāža u.c.).

Klikšķinot uz rindas pilsētas/tipa skatā, atveras tikai tie darbi, kas pieder šai grupai. Kopsavilkuma kartītes augšā (Ieņēmumi, Komandas izmaksas, Peļņa, Vid. rentabilitāte) vienmēr atspoguļo izvēlēto periodu.

Rāda, cik katrs darbinieks nopelnījis izvēlētajā periodā. Tabulas kolonnas:

• Darbu skaits — cik dažādos darbos darbinieks piedalījies.
• Platība — kopējā apstrādātā platība visos šajos darbos.
• Kopā bruto — summa pirms ieturējuma (sk. "Kā aprēķina brigādes samaksu").
• Ieturēts un Izmaksāts — ieturētā summa un faktiski izmaksātā (bruto mīnus ieturējums).
• €/m² — orientējošs rādītājs, aprēķināts pēc pilnas darba platības, nevis pēc darbinieka konkrētās līdzdalības daļas, tāpēc tas ir aptuvens, nevis precīzs.

Klikšķinot uz darbinieka vārda, atveras viņa konkrēto darbu saraksts ar datumiem un summām.

Parāda, cik daudz katra darba veida (estrihs, smilts, siltumizolācija u.c.) izlietots izvēlētajā periodā. Kolonnas:

• Kopējā platība — kopējais apstrādātais daudzums (m², m³ vai stundas — atkarīgs no darba veida).
• Iztērēts daudzums — aprēķinātais tilpums kubikmetros (platība reiz biezums) — noder, piemēram, lai zinātu, cik kubikmetru smilts vai estrihs kopā izlietots.
• Darbu skaits — cik dažādos darbos šis materiāls/darba veids izmantots.

Salīdzina, cik naudas ienāca (no klientiem) un cik izgāja (darbiniekiem un citiem izdevumiem) katrā mēnesī. Galvenā formula:

Neto plūsma = Ieņēmumi − Maksājumi darbiniekiem − Pārējie izdevumi

Ja "Neto plūsma" ir pozitīva, uzņēmums šajā mēnesī nopelnīja vairāk, nekā iztērēja. Divi papildu skati:

• Izdevumi pēc veida — cik iztērēts katrā izdevumu kategorijā (Izdevumi/Aktīvi/Materiāli/Citi) un kāds tas ir īpatsvars no visiem izdevumiem.
• Ieplūde pēc avota — cik no ienākumiem saņemts skaidrā naudā un cik ar bankas pārskaitījumu.

Pārbauda, vai darbi tiek rēķināti pēc līdzīgas likmes (€/m²) par vienu darba veidu, vai kādam klientam iekasēts ievērojami mazāk nekā parasti. Divi skati:

• Pa darba veidiem — zemākā, vidējā un augstākā likme, kāda jebkad piemērota katram darba veidam, un cik "noviržu" tajā konstatēts.
• Novirzes — konkrētās darba pozīcijas, kas norēķinātas zem 60% no attiecīgā darba veida vidējās likmes, t.i., ievērojami lētāk nekā parasti.

Kartīte "Neiegūtie ieņēmumi" parāda aptuvenu summu, ko uzņēmums būtu saņēmis papildus, ja šīs "novirzes" pozīcijas būtu rēķinātas pēc vidējās likmes. Klikšķinot uz novirzes rindas, atveras attiecīgais darbs.

Katram darbiniekam no nopelnītās summas tiek ieturēts noteikts procents (sk. "Kā aprēķina brigādes samaksu un peļņu") — šī nauda neizmaksājas uzreiz, bet uzkrājas kā parāds pret darbinieku. Divi skati:

• Pa darbiniekiem — katra darbinieka ieturējuma procents, kopējā uzkrātā summa, pēdējās izmaksas datums un summa no šī uzkrājuma.
• Izmaksu vēsture — visi gadījumi, kad darbiniekam izmaksāta nauda tieši no uzkrātā ieturējuma fonda (nevis par konkrētu darbu).

Rāda, kuros mēnešos/sezonās ir visvairāk un vismazāk darba — noderīgi, plānojot noslodzi un atvaļinājumus. Darbs Latvijā ir laikapstākļu ietekmēts, tāpēc gads sadalīts trīs sezonās: Sezona (maijs–septembris, aktīvākais laiks), Pārejas (aprīlis, oktobris–novembris) un Klusais laiks (decembris–marts).

• Pa mēnešiem — katrs mēnesis parādīts ar vidējo darbu skaitu un ieņēmumiem uz gadu (nevis kopā par visiem gadiem) — tas ļauj godīgi salīdzināt mēnešus pat tad, ja dati aptver dažādu skaitu gadu. Josla "Noslodze" parāda, cik noslogots mēnesis ir salīdzinājumā ar visnoslogotāko.
• Pa sezonām — katras sezonas kopējais darbu skaits, ieņēmumi, vidējā darba vērtība un īpatsvars no gada kopējiem ieņēmumiem.